Pirmsskolas skolotāja Jolanta strādā ar bērniem, kuru vecums ir no 3 līdz 4 gadiem, grupā viņi ir 18.
    Maija mēnesis mūsu pirmsskolā ir svētku mēnesis, kad visi gatavojās apsveikt savas māmiņas. Sākoties maija mēnesim, mūsu grupā tika ieplānots papildināt bērnu zināšanas par mīlestības mākslu. Par mākslu parādīt un izpaust savu mīlestību gan tīšā, gan netīšā veidā. Šim vecumposmam mīlestība izpaužas kā apskāviens un mīļu cilvēku sabučošana. Cik ļoti, mums vecākiem un ģimenes locekļiem tas ir svarīgi, saņemt no mazām rociņām apskāvienus, kuros ir patiesa bērna mīlestība…mīļi un sirds aizkustinoši..
    6.maija rīts mūsu grupiņā sākās ar šim vecumposmam atbiltosšu un vienkāršu tautas dziesmu “Es savai māmiņai”. Skandinājām vairākas reizes un rezultātā vairāki bērni atcerējās no galvas rindiņu – kā sirsniņa azotē. Sirsniņa – šis vārds bērniem jau ir ļoti pazīstams jau no 1,5 – 2 gadu vecuma. Manas grupas bērni prot arī parādīt ar rokām, kur atrodas sirds.
    No savas puses vēlējos papildināt bērniem mīlestības izrādīšanu mazliet savādāk – uz sirsniņlapas, gaisā, dabā. 
    Pēc tautas dziesmas lasīšanas, bērnus aicināju pie “sirsniņgalda”, uz kura biju sagatavojusi sirsniņu trafaretus. Piedāvāju trīs tehnikas variantus – gatavo un jau izgriezto sirdi, uzzīmētu, bet neizgrieztu un trešais variants – gan neuzzīmētu, gan neizgrieztu sirdi, respektīvi šis trešais variants bija pats sarežģītākais. Katrs bērns pašvadīti izvēlējās sev tīkamo variantu. Griešana ar šķērēm mums ļoti labi padodas, jo cītīgi visu mācību gadu mēs pie tā strādājām. Nākamais solis – lūpu krāsa. Jā, par to bērni bija sajūsmā. Rozā lūpas un lūpu nospiedumi uz sirniņas – daudz buči.nas māmiņai. Pievēršu uzmanību tam, ka rosināju bērnus uztaisīt daudz bučinas, uz ko arī bērni atsaucās un nebija neviena sirniņa ar vienu vai divām bučām. Šim vecumposmam daudz, tas ir sākot no trīs.
   Ja jau bučas, tad mācamies parādīt arī gaisa bučas! Sūtam mammām daudz gaisa bučas. Jautāju bērniem – vai arī skolotājai būs gaisa bučas? Protams, man prieks par to, ka esmu bērniem mīļa. Saņēmu daudz gaisa bučas un arī parādīju, kāda ir mana atbildes reakcija. Tātad noķēru buču ar rokām un pielieku rokas pie sirds..
    Turpinam mazliet nopietnāk, ar dažādiem uzdevumiem uz sagatavotām krāsainām lapām. Parādu bērniem visas lapas, aicinu šīs lapas pielikt pie tāfeles, aicinu arī ar pirkstiņu palīdzību izpildīt šos uzdevumus. Pieliekam pie tāfeles arī mammas burtiņi – M. Bērni ļoti labi šajā vecumā jau fiksē burtu vizualizāciju.
     Dodamies laukā, laiks mūs nelutina, bet no lietus lāsēm un vēja mēs nebaidamies. Dziedam jau iepriekš mācīto dziesmu – “Mīļo, mīļo māmiņ”. Pēc dziesmas piedāvāju kopīgi izveidot sirds formu, bērni piekrita, mums izdevās. Lai padarītu mūsu izveidoto sirdi vēl mīlīgāku, aicinu bērnus pacelt rokas un ar abu roku pirkstiem izveidot vēl vienu sirsniņu. Daļa bērnu jau to mācēja, daļa vēl vingrinājās pareizi salikt pirksiņus. Redzu, ka bērni darbojas no sirds, jo tik ļoti vēlas iepriecināt savas māmiņas.
    Jautāju bērniem – ko Tu gribētu uzdāvināt savai māmiņai? Puķīti. Dodamies pļavā meklēt puķītes, mums patīk plūkt puķītes, ļoti.
    Ražena diena, cītīgi darbojāmies, čakli bērni, sirds pilna mīlestības. Būs mammām ko vakarā pastāstīt..
    Laiks doties pusdienās..
     “Paēduši, padzēruši,
     Paldies bērni pasakiet…”
     Un tad…pasaciņa miegam, miedziņš nāk, jau pavisam tuvu, actiņas skatās vienā punktiņā, plakstiņi krīt lejup, čuči guli, mazā sirsniņa…

VPII ,,Pūt vējiņi” pirmsskolas skolotāja Jolanta Ose

 

FOTO: VPII ,,Pūt vējiņi” pirmsskolas skolotāja Jolanta Ose